Ar MI rakstīti teksti: kad man tas ir jānorāda?

Atjaunināts: 2026. gada 13. oktobrī

Īsā atbilde

Tad, kad publicējat MI radītu vai pārrakstītu tekstu, kas informē cilvēkus par sabiedrības interešu jautājumiem, piemēram, par veselību, tiesībām, finansēm vai drošību. Pienākums atkrīt, ja saturu ir pārbaudījis kompetents cilvēks un vietnē ir norādīts, kas atbild par tā publicēšanu. Uz produktu aprakstiem un parastiem reklāmas tekstiem pienākums parasti neattiecas.

Ko nosaka noteikumi un kāds ir to statuss

ES Mākslīgā intelekta aktā ir pārredzamības noteikums, kas ir piemērojams kopš 2026. gada 2. augusta. Ikvienam, kurš profesionālā darbībā publicē MI radītu vai mainītu tekstu, lai informētu sabiedrību par sabiedrības interešu jautājumiem, tas ir jāatklāj.

Sīkāk to skaidro Eiropas Komisijas vadlīnijas un Prakses kodekss. Vadlīnijas nav saistošas, un to oficiālo pieņemšanu visās valodās līdz 2026. gada 13. oktobrim neizdevās apstiprināt. Kodekss ir brīvprātīgs. Tomēr šodien tas ir labākais pieejamais skaidrojums, kā šo noteikumu saprast.

Svarīgs ir publicēšanas datums. Tekstam, kas publicēts pirms 2026. gada 2. augusta, norāde nav vajadzīga. Tekstam, kas radīts agrāk, bet publicēts šajā dienā vai vēlāk, tā ir vajadzīga.

Trīs nosacījumi un tēmu saraksts

Pienākums rodas, ja kopā izpildās trīs nosacījumi. Teksts ir publicēts, proti, tas ir pieejams plašam savstarpēji nesaistītu lasītāju lokam, arī aiz maksas sienas. Tā mērķis ir informēt, proti, tas sniedz zināšanas, viedokļus vai faktus. Tas attiecas uz sabiedrības interešu jautājumu.

Tēmu saraksts ir plašs un neaprobežojas ar ziņu vietnēm. Vadlīnijās minēta politika, valsts pārvalde un pakalpojumi, tieslietas, pamattiesības, sabiedrības drošība, sabiedrības veselība, vides aizsardzība un patērētāju drošība. Pieskaitāmi arī ekonomikas, finanšu, zinātnes un kultūras notikumi, par kuriem notiek publiskas debates.

Piemērs no vadlīnijām: raksts dzīvesstila vietnē, kurā salīdzināta diētu ietekme uz kādu slimību. Tāpat pienākums attiecas uz ceļvedi uzņēmuma emuārā par nodokļiem, datu aizsardzības noteikumiem, slimībām vai enerģijas cenām, pat ja tā galvenais mērķis ir redzamība meklētājprogrammās.

Uz ko pienākums neattiecas

Uz produktu aprakstiem un reklāmas tekstiem pienākums nepārprotami neattiecas. Izņēmums: ja tajos ir apgalvojumi par veselību, patērētāju drošību vai ilgtspēju. Tātad uz parastu šampūna aprakstu noteikums neattiecas. Uz aprakstu, kas sola ietekmi uz veselību, tas var attiekties.

Pienākums neattiecas arī uz ierakstu par to, kā lietot produktu, uz uzņēmuma jaunumiem, receptēm un stila padomiem. Romāni, privāta sarakste un vienam klientam nosūtīti padomi netiek ieskaitīti.

Neliela MI palīdzība nav teksta mainīšana. Drukas un gramatikas kļūdu labošana un viegla stila pieslīpēšana ir parasta rediģēšana.

Kad norāde nav vajadzīga

Norāde nav vajadzīga, ja kopā izpildās divi nosacījumi. Pirmkārt, cilvēks, kurš pārzina tēmu, pirms publicēšanas ir pārbaudījis saturu pēc būtības un varēja to mainīt vai noraidīt. Faktu pārbaude ir minimums. Otrkārt, vietnē viegli atrodamā vietā ir norādīta persona vai uzņēmums, kas atbild par publikāciju, un kontaktinformācija.

Nepietiek ar pareizrakstības un gramatikas labošanu vien, ar to, ka tekstu pārskata cits MI, ar paviršu apstiprināšanu vai ar to vien, ka jums ir redakcijas politika. Ja pēc apstiprināšanas MI tekstu maina pēc būtības, izņēmums vairs nav spēkā.

Ir vērts īsi pierakstīt, kas pārbauda tekstus un ko tieši pārbauda. Tas ir jūsu pierādījums, ja kāds jautās.

Kur un kā izvietot norādi

Norādei jābūt redzamai jau no lasītāja pirmās saskares ar tekstu. Prakses kodeksā tā ir novietota virs teksta vai augšpusē, pie virsraksta. Piezīme raksta beigās ir vājš risinājums, jo to ir viegli nepamanīt.

Vispārīga rinda kājenē vai lietošanas noteikumos, piemēram, „šajā vietnē izmantojam MI”, nav norāde. Katrs teksts tiek marķēts atsevišķi. Varat marķēt tikai to daļu, ko MI ir uzrakstījis vai mainījis.

Pietiek ar vienkāršu paziņojumu, piemēram, „Šo tekstu ir radījis mākslīgais intelekts”, vai ar neobligāto ES ikonu tās variantā radītam vai mainītam saturam. Norādei jābūt nolasāmai arī ekrāna lasītājiem.

Tekstu detektori un uzraudzība

Programmas, kas apgalvo, ka atpazīst MI tekstā, ir neuzticamas. 2023. gada pētījumā septiņi detektori par MI rakstītām atzina vidēji 61 procentu eseju, ko bija rakstījuši cilvēki, kuriem angļu valoda nav dzimtā. 2025. gada pētījumā, kas cita starpā aptvēra poļu, čehu un ungāru valodu, secināts, ka angļu valodai veidoti detektori citām valodām ir gandrīz nelietojami. Viena šāda rīka izstrādātājs pats saka, ka rezultāts nav pierādījums.

Detektora rezultāts arī neko nepasaka par to, kas noteikumā ir svarīgi: par tēmu un par to, vai saturu ir pārbaudījis cilvēks. Lēmums ir jūsu.

Slovēnijā un Ungārijā iestāde jau šodien var uzlikt naudas sodu par trūkstošu norādi. Latvijā vēl nav pieņemts vispārējs likums, kas noteiktu, kura iestāde uzrauga šo pienākumu un kā piemēro sodus, tāpēc nav skaidrs, vai kāda iestāde par to jau var sodīt. Pats pienākums jau tagad ir spēkā visur.

Šis ir noteikumu apraksts. Tas nav padoms jūsu konkrētajā gadījumā. Juridiskais pamats: Regulas (ES) 2024/1689 50. panta 4. un 5. punkts.

Galvenais

Norāde attiecas uz MI tekstiem par sabiedrības interešu jautājumiem, tostarp par veselību, tiesībām, finansēm, drošību, vidi un zinātni.
Uz produktu aprakstiem un reklāmu pienākums neattiecas, ja vien tajos nav apgalvojumu par veselību, drošību vai ilgtspēju.
Norāde nav vajadzīga, ja kompetents cilvēks ir pārbaudījis faktus un vietnē ir norādīts, kas atbild par publikāciju.
Norāde jāliek teksta augšpusē, pie virsraksta. Ar vispārīgu rindu par MI kājenē nepietiek.
Teksta detektora rezultāts nav pierādījums. Lēmums ir jūsu.

Avoti

Šis ceļvedis ir tikai informatīvs un nav juridiska konsultācija.